Kā jau jūs, iespējams, zināt, pirmdien bija 24. decembris, un tā ir diena, kad daudzi miljoni cilvēku kā dāvanas saņēma visādas nelietojamas "finķikļuškas", jeb, īsāk sakot, Ziemassvētku vakars.
Jūs domājat, ka es tagad par mūsu Ziemassvētku vakaru rakstīšu, vai ne? Nerakstīšu.
Par Ziemassvētku vakaru būs cits raksts, kuru es, par laimi, nerakstīšu.
Es rakstīšu par to, ko mēs darījām PIRMS došanās uz svinību vietu/ām (kopā bija divas). Tā kā maniem vecākiem ir šķietami miega traucējumi, un viņi man arī nevēlas ļaut kārtīgi pagulēt, es tiku pamodināts ap desmitiem no rīta, un, kā vēlāk izrādījās, biju tik un tā nokavējis "koncerta tiešraidi" caur Skaipu.
Tad, ja jau es tiku pamodināts, kaut ko jau arī bija jādara, jo mums svētku norises vietā bija jāierodas tikai 17:30, un tad Ieva kādas pāris (jā, tieši divas!!) stundas meklēja, uz kurieni lai braucam. Kā piemērotāko atradām Sietlas Akvāriju, kas, starp citu, bija arī pa ceļam uz svinību vietu.
Aptuveni 13:00 mēs arī izbraucām no mājas, pēc stundas brauciena arī bijām klāt. Kopā pavadījām tur divas stundas, un ap četriem, kas arī ir slēgšanas laiks, arī devāmies ārā.
Vispār bija forši, bet zivju baigi daudz. Un nebija ne haizivju, ne citu peldošu slepkavu, kas bija mazs mīnuss.
Bildes tiks ieliktas galerijā vēl šogad, cerams.
Tas arī pagaidām viss, varbūt Ieva vai Andris uzrakstīs vēl vienu nelielu emuāru šovakar. Es gan uz to nepaļautos.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
1 komentārs:
Oi, Voldemār, drusku nīcīgs šoreiz tavs rakstiņš!
Tā jau ir, ar bērna ticību Ziemassvētku vecītim ir cauri un nākamais vecums, kad atkal gribas ticēt vēl nav pienācis, bet gan jau...
Ierakstīt komentāru