Ananāsu ekspresis

Ja iepriekšējos stāstos bija Ķīna un no tās nākošie preču lērumi minēti, tad šis stāstiņš gan būs no citas sērijas. Ne par to, ka veikalos ananāsi ievesti (bet ir, ir, jaunā raža nopērkama).

Briesmīgās lietas ir vieglāk panesamas, ja tās var smieklīgi aprakstīt vai nosaukt - šai domai es pilnībā piekrītu un, laikam, tā arī amerikāņi domā. Jaukais nosaukums Pineapple Express apzīmē visnotaļ traku dabas parādību: no Havaju salām nākošas gaisa masas nes līdzi neierastu siltumu, briesmīgu vēju un neaptveramu nokrišņu daudzumu. Par ananāsu ekspresi to sauc tādēļ, ka tieši Havaju salās ir visslavenākās ananāsu plantācijas.

Viss sākās ar trako sniegu, kas mūs mazliet skāra sestdienā, bet daudzviet ir snidzis briesmīgi, pat vairāki desmiti centimetru. Tas laikam bija "ekspreša" priekšvēstnesis. Svētdiena sākās ar traku vēju, kam tālāk pievienojās arī lietus. Mēs ciemojāmies pie Andas un Marisa Lapsu salā (Fox Island) - nepilnas stundas braucienā.

Kaut laiks bija nemīlīgs (maigi sakot), nolēmām, ka ūdens mums tomēr ir jāredz: ja jau saimnieki uz salas dzīvo un dikti lielās ar skaisto skatu. Anda mūs atrunāja no kājāmgājiena, braucām lejā uz zunda malu ar pelēcīti. Uh! Kas par krauju un šaurceliņš gar tā malu stāvus lejup. Man jau atkal bija neomulīgi. Bet lejā tikām. No krasta pavērās jauks skats uz Takomu, taču vējš bija ne pa jokam un ilgi uzkavēties nebija iespējams.

Aizbraucām uz vēl vienu skaistu vietu (citos laika apstākļos), bet tur jau vējš bija tik traks, ka cepues turējām abi ar Marisu. Nosargāt izdevās, bet visi bijām tā izpūsti un salijuši, ka vēl mazliet salu apskatījām pa pelēcīša logu un pēc tam klausījāmies stāstus pie omulīgā kamīna. Jau pa tumsu devāmies mājup un Andrim visu laiku likās, ka kāds logs ir vaļā - tik nešķīsti vējš svilpoja ap auto. Bet pelēcītis ir smags, viņu apgāzt vai izkustināt nav tik viegli. Vien pa garo tiltu zundam pāri braucot bija interesantas sajūtas.

Bet trakākais bija naktī uz pirmdienu un pirmdienā. Mēs, Takomas apkārtnē dzīvojošie, šoreiz tikām cauri "ar sausām kājām", bet vēl tagad TV skatāmies, kā citiem ir gājis. Vēja ātrums vairākās vietās ir bijis ap 120 jūdzēm stundā (vispār par stipru vēju te brīdina, kad tas iet pāri 20), 2 meteostacijas sabojātas, daudzi tūkstoši māju bez elektrības (liela daļa - uz ilgāku laiku), plūdi, plūdi, plūdi... Vislielākais nolijušā ūdens daudzums 24 stundās, ko redzēju TV: ap 40 cm, esot visi rekordi pārspēti. Bet trakākās lietas notiek ar satiksmi. Arī mūsu mīļo 5.ceļu šī problēma esot skārusi. Citās vietās mazāk, bet pie Centrālijas (kur nesen bijām uz outletiem) ūdens dziļums esot 3 metri (!!!).

Šoseja slēgta vēl uz dienām divām, apbraucamais ceļš 440 jūdzes un 7 stundas. Īsāk nevar, jo kalni ir kalni. Izpostīti vai ar dubļiem klāti arī daudzi mazāki ceļi, bet vistrakāk ir gājis Amtraka (slavenā vilciena) pasažieriem, jo arī sliedes applūdušas: vilciens apstājies un paziņots, lai visi kāpj ārā un iet kur grib, vilciens tālāk netiek un alternatīvu transportu neorganizēs... Tagad tiek solīts, ka uz ceturtdienas pēcpusdienu lielā šoseja un dzelzceļš varbūt būs vaļā - ja nebūs bojājumu, jo neviens nezina, kas tur zem 3 m ūdens kārtas notiek.

Vienīgais patīkamais moments, kas raksturīgs ananāsu ekspresim: tas nes līdzi neierastu siltumu: mums jau otro dienu ir +15 un vairāk grādu. Tiesa gan, nupat atvērtie kalnu kūrorti nav sajūsmā, jo krietni plus grādi šajās dienās ir arī pie viņiem. Kalnu pārejās šīs 2 dienas arī ir bijis tīrais vājprāts, jo lietus lija sestdien un iepriekš saslnigušajā sniegā. TV redzējām dažādu autiņu daiļslīdēšanu.

Traki, šaubu nav. Bet - stiprāki vai vājāki ananāsu ekspreši šo pusi apciemojot periodiski (šis esot niknākais kopš 1996.gada), kaut ne gluži katru gadu, tāpēc vietējie dienesti ir gatavi un arī iedzīvotāji jau rudenim sākoties tiek aicināti sagatavoties iespējamām problēmām: iegādāties sveces un sērkociņus, pārtiku, bez komplicētas gatavošanas ēdamu pārtiku u.tml. Arī mums PLU šādi bukletiņi tika dalīti, saņēmu ziņu no Voldiņa skolas un nez cik reizes TV redzējām. Reālistiska pieeja.

Patlaban spīd jauka saulīte, vējš ir norimis un vēl joprojām ir silts, bet temperatūra ar katru dienu pazemināšoties - ananāsu ekspresis ir projām. Mūspusē decembrī diennakts vidējā temperatūra esot ap 8 grādiem. Kā, mums par lielu izbrīnu, pastāstīja Anda, lociņi dārzā viņai esot visu gadu - aizej tik un nogriez. Patlaban arī manā vāzē skaisti zied kamēlijas: Mariss nogrieza dažus zariņus savā dārzā. Un tā viņas ārā ziedēšot visu ziemu! To es nespēju saprast, bet būs vien jāpieņem, ka šis štats patiesi ir mūžzaļš, kā tas tiek rakstīts uz auto numuriem un visur citur.