Grūtais un atbildīgais sākums - pirmā ziņa

Ar ko viss sākās? Ar ziņkārību. Nu dikti uz Ameriku sagribējās. Un tad jau cita ceļa nav - jāatrod veids kā tur nokļūt. Fulbraita stipendija ir lieliska iespēja. Domājām, domājām, kamēr studenta stipendijai vairs neatbildām (Ieva un Andris, Voldemāram tas vēl, iespējams, priekšā). Nu tad nekas cits neatlika kā pamēģināt uz pētnieku stipendiju.

Tālāk kā pasakās teikts - domāts, darīts. Pat vēl trakāk - projektus stipendijai uzrakstījām abi un līdz fināla devītniekam (no aptuveni 40 pretendentiem) nokļuvām abi.

Ievas projekta nosaukums: The possibilities of the use of the modern management principles (Learning Organization, Balanced Score Card and Behavioural Economics) for the development of national economy of Latvia; Andrim savukārt: Integration of the labour proteciton system in the organization's management system.

Tad nu sākās īstā grūstīšanās un Ieva izgrūda Andri no četriem laimīgajiem - stipendiātiem. Kompensācijai gan Andris tiek ņemts līdzi kā "dependent" un puslīdz miers mājās. Tā kā arī Voldemāram (16) Amerikas vārdu dzirdot acis spīd vien, tika nolemts arī viņu ņemt līdzi - lai iet skolā tur. Bet vienam jau ģimenē jābūt normālam. Mums tāds ir Eduards (21), kurš paziņoja, ka arī Latvijā viņam esot diezgan ko darīt un līdzi netaisoties. Nu ko, par sodu dzīvoklis un auto paliek viņa rīcībā uz 8 mēnešiem.

Patlaban esam pie vīzām un aviobiļetēm tikuši, Ieva dodas izlūkos un ģimenes ligzdiņu ievīt jau 26.augustā, Andris un Voldemārs pievienosies 6.septembrī. Gala mērķis - Pacific Lutheran University (Tacoma, Seattle, WA), kura Ievu un Andri piekritusi uzņemt kā viespētniekus ar tiesībām bāzt degunu gandrīz visur. Voldemāram ieplānota 10.klase Vašingtona vidusskolā. Latvijā atgriezīsimies 2008.gada 29.aprīlī.

Te, emuārā, rakstīsim par savām gaitām un iespaidiem tikmēr, kamēr vien slinkums mūs nepieveiks.

Kad iegādāsim ko nebūt no bildēšanas tehnikas, arī Amerikas bildes parādīsies. Līdz tam - tikai teksti.