Mums ir piektdienas rīts. Sēžu gultā Kissimmme viesnīcā un atceros labo teicienu par bēgšanu no vilka un uzskriešanu uz...
Sākās viss lieliski: cerību pilni baudījām jauku lidojumu. Mums par pārsteigumu mākoņi zemi aizsedza vien īsu brīdi un mēs vairāk kā 4 stundas varējām baudīt brīnišķīgus skatus no cik tur kilometru augstuma. Ap 100 (!) bilžu sabildējām no augšas, daļa tiešām neticami skaistas. Dažas ielikšu te, bet pārējās kaut kad būs galerijā.
Ļoti ilgi lidojām virs sniegotiem kalniem un laukiem (jā, tie laikam taču ir lauksaimnieciski apstrādājami zemes gabaliņi, ko var redzēt pirmajā attēlā, citādi to ģeometriskumu nevaram izskaidrot), bet šajā attēlā laikam ar upēm saistītas gravu (kalnu?) sistēmas redzamas. Bet man gan vairāk atgādināja milzu leduspuķes. Sabildējām daudz. Tā kā lidojām pa dienu, saule spīdēja praktiski visu laiku un ūdeņi: gan upes gan ezeri, mirdzēja tā, it kā būtu no tīra zelta. Vai visu lidojuma laiku abi ar Andri viens otru bakstījām: nu, paskaties, to! vai redzēji šito? Ko Voldemārs? Vēsā mierā skatījās filmas un multenes par 10 dolāriem uz lidojuma laiku iznomātajā "televizoriņā".
To, ka Floridā ir aligatori, droši vien zina daudzi no jums, šajā bildē var skaidri redzēt arī - kāpēc! Te ir pilns ar diezgan sekliem dīķiem, ezeriņiem, purviem... - pārmitra zeme, viss lekni zaļš. Un arī - blīvi apdzīvots. Mums liels pārsteigums un pa brīžam arī problēmu iemesls ir ielu un ceļu mudžekļi: ja "savā" Vašingtona štatā pa brīžam brīnījāmies, kā kalnainā apvidū var ceļus un ielas tik taisni kā ar lineālu novilkt, tad te nevaram saprast, kāpēc ceļi pa līdzenu apvidu iet līkumu līkumiem. Laikam dažādībai.
Kā mums te iet? Nu, gluži tik traki kā bildē nav, bet daudz arī netrūkst. Tieši šajās dienās ir pārspēti vai visi Floridas aukstuma rekordi. Naktī uz ceturtdienu bija ap nulli, dienā tikai mazliet vairāk un briesmonīgs vējš. Peldkostīms stāv ierakts visdziļākajā atvilktnē, mugurā savilkts viss iespējamais un vēl tad salst. Kas notiek veikalos: visi pērk visas siltās drēbes pēc kārtas un staigā satinušies kā sīpoli. Sinoptiķi sola, ka šodien jau pēcpusdienā būšot +17, rīt un parīt un tālāk - pamazām aizvien vairāk virs +20. Nu ko, ceram, ka tiksim arī līdz pelddrēbēm, kaut gan - jau pirmdienas pēcpusdienā mēs lidojam atpakaļ. Vienīgais, bet diezgan spēcīgs, mierinājums ir faktā, ka Kalifornijā pašlaik patiešam izskatās tā, kā bildītē. Labi, ka uz turieni neaizlidojām. Kurš te runāja par globālo sasilšanu?
Sākās viss lieliski: cerību pilni baudījām jauku lidojumu. Mums par pārsteigumu mākoņi zemi aizsedza vien īsu brīdi un mēs vairāk kā 4 stundas varējām baudīt brīnišķīgus skatus no cik tur kilometru augstuma. Ap 100 (!) bilžu sabildējām no augšas, daļa tiešām neticami skaistas. Dažas ielikšu te, bet pārējās kaut kad būs galerijā.
Ļoti ilgi lidojām virs sniegotiem kalniem un laukiem (jā, tie laikam taču ir lauksaimnieciski apstrādājami zemes gabaliņi, ko var redzēt pirmajā attēlā, citādi to ģeometriskumu nevaram izskaidrot), bet šajā attēlā laikam ar upēm saistītas gravu (kalnu?) sistēmas redzamas. Bet man gan vairāk atgādināja milzu leduspuķes. Sabildējām daudz. Tā kā lidojām pa dienu, saule spīdēja praktiski visu laiku un ūdeņi: gan upes gan ezeri, mirdzēja tā, it kā būtu no tīra zelta. Vai visu lidojuma laiku abi ar Andri viens otru bakstījām: nu, paskaties, to! vai redzēji šito? Ko Voldemārs? Vēsā mierā skatījās filmas un multenes par 10 dolāriem uz lidojuma laiku iznomātajā "televizoriņā".
To, ka Floridā ir aligatori, droši vien zina daudzi no jums, šajā bildē var skaidri redzēt arī - kāpēc! Te ir pilns ar diezgan sekliem dīķiem, ezeriņiem, purviem... - pārmitra zeme, viss lekni zaļš. Un arī - blīvi apdzīvots. Mums liels pārsteigums un pa brīžam arī problēmu iemesls ir ielu un ceļu mudžekļi: ja "savā" Vašingtona štatā pa brīžam brīnījāmies, kā kalnainā apvidū var ceļus un ielas tik taisni kā ar lineālu novilkt, tad te nevaram saprast, kāpēc ceļi pa līdzenu apvidu iet līkumu līkumiem. Laikam dažādībai.
Kā mums te iet? Nu, gluži tik traki kā bildē nav, bet daudz arī netrūkst. Tieši šajās dienās ir pārspēti vai visi Floridas aukstuma rekordi. Naktī uz ceturtdienu bija ap nulli, dienā tikai mazliet vairāk un briesmonīgs vējš. Peldkostīms stāv ierakts visdziļākajā atvilktnē, mugurā savilkts viss iespējamais un vēl tad salst. Kas notiek veikalos: visi pērk visas siltās drēbes pēc kārtas un staigā satinušies kā sīpoli. Sinoptiķi sola, ka šodien jau pēcpusdienā būšot +17, rīt un parīt un tālāk - pamazām aizvien vairāk virs +20. Nu ko, ceram, ka tiksim arī līdz pelddrēbēm, kaut gan - jau pirmdienas pēcpusdienā mēs lidojam atpakaļ. Vienīgais, bet diezgan spēcīgs, mierinājums ir faktā, ka Kalifornijā pašlaik patiešam izskatās tā, kā bildītē. Labi, ka uz turieni neaizlidojām. Kurš te runāja par globālo sasilšanu?
2 komentāri:
Nu gan pārsteigumi - nekad neesmu redzējusi palmas sniegā! Nez ko Lelde Sanfrancisko dara pa savām stāvajām ieliņām???
Bet Jums taču mērķis bija mikimaušu parks ne tikai pludmale - uz priekšu! Vai tie arī aizsniguši??
Jā, kas to būtu domājis!
Mārtiņam Freimanim ir pat dziesma "Kad Ēģiptē sniegs...",
jums laikam līdzīgi. Bet nu nebēdājat ne nieka, vismaz ar Mikimaušiem paspēlējaties!
Ierakstīt komentāru